Jauns izaicinājums
Vadības līmeņi līdz šim ir izmantoti, lai vadītu, instruētu un kontrolētu savas komandas skaidri iepriekš noteiktos scenārijos un iepriekš definētos projektu plānos.
Pieaugot veiklajam darba veidam, kā arī arvien nepieciešamajai digitalizācijai vadības procesos, mainās līdera tēli un lēmumu pieņemšanas procesi.
Veiklība kā risks?
“Agile” ir bijis uzrunāts ikvienā, ne tikai kopš SCRUM metodes parādīšanās programmatūras izstrādē. Arvien ātrāk kustīgā un mainīgā pasaule pieprasa ātrākas un elastīgākas vadības metodes . Pārliecinošas sekas ir lēmumu pieņemšanas pilnvaru nodošana zemākiem vadības līmeņiem un speciālistiem. Darba dalīšanas vietā uzsvars tiek likts uz patstāvīgu rīcību, kuras pamatā ir kopīgs redzējums.
Vai tas nozīmē, ka augstākā līmeņa vadītājs var vienkārši cerēt, ka darbinieki strādā pareizajā virzienā?
Nē! Tikai stabiliem lēmumu pieņemšanas, prioritāšu noteikšanas un saistību procesiem tiek piešķirta arvien lielāka loma kā “pretpunkts” elastīgām darba metodēm.
Lēmumu pieņemšanas procesi – kas ir svarīgi?
- Kvalitātes procesa piespiešana, lai apmainītos ar pareizu biznesa prasību definīciju un izpratni starp sūtītāju un saņēmēju vai starp klientu un piegādātāju.
- Objektīvi vērtēšanas kritēriji un skalas, lai varētu pareizi “intuitīvi” uztvert vērtējumu.
- Vienota un pietiekami precīza izpratne par uzdevumu un pašreizējo statusu, kā arī mērķi. Ar šo izpratni jau var izveidot saistības.
- “Intuitīvie” situācijas novērtējumi un nepieciešamie turpmākie soļi ir jānosauc un jādara pieejami pārējiem komandas locekļiem. Intuitīvo vērtējumu ignorēšana diskusijā noved pie “baltajiem plankumiem”, ti, pie kaut kā, par ko nerunā, bet kas kļūst arvien klātesošāks, jo ilgāk to ignorē.
- Uzdevumu prioritāšu noteikšanai arī jābūt pakļautai skaidrai apņemšanās. Pārvaldniekam tas vienmēr ir jānodrošina.
- Lēmumiem veiklā vidē jābūt skaidri pieņemtiem, lai izvairītos no vēlākiem strīdiem, akla darba un negatīvām noskaņām. Apņemšanās jāpilda objektīvi. Iebildumi ir jāatrisina, orientējoties uz resursiem.
- Turpmākā atgriezeniskā saite un “manevra kritika” ir jāveic uz nākotni vērstā procesā. “Kā mēs varam to darīt labāk nākotnē.” Aizstāj “Kāpēc tas notika?”
Turklāt komandā ir jāattīsta noteiktas prasmes.
- Zināt mehānismus, ar kuriem cilvēki pieņem lēmumus emocionālajā un kognitīvajā sistēmā, ir priekšnoteikums sadalītu, neatkarīgu lēmumu pieņemšanai.
- Komandas locekļu uzticēšanās un beznosacījumu atzinība ir aktīvi jāveicina un jāpieprasa.
