ESG pārskatu sniegšanas izpratne un ieviešana: Rokasgrāmata lēmumu pieņēmējiem

Svarīgākie fakti īsumā:

• Definīcija: ESG pārskatu sniegšana ietver pārskatu sniegšanu par uzņēmuma vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem, un to arvien biežāk pieprasa regulējums.
  
  
• Nozīmīgums uzņēmumiem: ESG ziņojumi veicina pārredzamību, stiprina uzņēmuma reputāciju un palielina tā pievilcību investoru un ieinteresēto personu acīs.
  
  
• Normatīvā bāze: tādi svarīgi standarti kā KSA direktīva un Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības ziņojumu direktīva (CSRD) ir pamats ES saistošiem ESG ziņojumiem.
  
  
• Īstenošana: strukturētai ESG ziņošanai ir nepieciešama skaidra mērķu definīcija, atbilstošu ESG rādītāju izvēle, regulāra datu vākšana un pārredzama komunikācija.
  
  
• Nākotnes perspektīvas: turpmākajos gados ziņošanu par ESG arvien vairāk ietekmēs digitalizācija un uz datiem balstītas pieejas, un drīzumā tai būtu jākļūst par daudzu uzņēmumu obligātās ziņošanas sastāvdaļu.
  

ESG ziņošana tagad ir viens no galvenajiem korporatīvās pārvaldības elementiem , un tā kļūst arvien svarīgāka visu lielumu uzņēmumiem. ESG ir saīsinājums, kas apzīmē vides, sociālo un pārvaldības jomu, t. i., vides, sociālo un korporatīvās pārvaldības jomu. Uzņēmumiem arvien biežāk ir pienākums būt pārredzamiem attiecībā uz savu atbildību šajās jomās un dokumentēt attiecīgos pasākumus. Tas sniedzas daudz tālāk par tradicionālajiem finanšu pārskatiem un ne tikai kalpo atbilstības nodrošināšanai, bet arī būtiski veicina uzņēmuma reputāciju un pievilcību investoriem.

Šajā rokasgrāmatā lēmumu pieņēmējiem sniegts pārskats par to, kas ir ESG ziņošana, kāpēc tā kļūst arvien svarīgāka uzņēmuma panākumiem un kā efektīvi īstenot nepieciešamos pasākumus. Tajā aplūkotas ne tikai pašreizējās regulatīvās prasības, bet arī praktiskās pieejas to īstenošanai ikdienas uzņēmējdarbībā.

Kas ir ESG ziņošana?

ESG ziņošana attiecas uz sistemātisku uzņēmuma ilgtspējīgu darbību un pasākumu reģistrēšanu un ziņošanu vides, sociālajā un pārvaldības jomā. ESG ziņošanas mērķis ir pārredzami dokumentēt ilgtspējas rezultātus un atklāt tos investoriem, klientiem un citām ieinteresētajām personām.

Kāpēc ESG ziņošana ir svarīga?

Uzņēmumi, kas aktīvi un pārredzami ziņo par saviem ESG pasākumiem, gūst labumu no:

• ciešākas attiecības ar ieguldītājiem: Uz ilgtspēju orientēti investori dod priekšroku uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar ESG kritērijiem.
  
  
• Uzlabota reputācija: labi pamatots ESG ziņojums stiprina sabiedrības tēlu un apliecina sociālo atbildību.
  
  
• Daudzās valstīs, jo īpaši ES, tagad tiek prasīts sniegt pārskatus saskaņā ar ESG standartiem.
  
  

ESG vs. ilgtspējas ziņojumi: Kāda ir atšķirība?

Tradicionālajos ilgtspējas ziņojumos bieži vien uzmanība tiek pievērsta tikai vides jautājumiem, savukārt ESG ziņojumi nepārprotami aptver visas trīs dimensijas un tādējādi piedāvā holistiskāku skatījumu uz korporatīvo pārvaldību. Turklāt uz ESG ziņojumiem bieži vien attiecas stingrāki standarti un skaidras datu vākšanas un dokumentēšanas prasības.

ESG ziņošanas attīstība un tās normatīvais pamats

ESG ziņošana pēdējos gados ir strauji attīstījusies, jo īpaši pieaugošā pieprasījuma pēc ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prakses un daudzo jauno noteikumu dēļ. Šie noteikumi rada skaidras vadlīnijas uzņēmumiem par to, kā tiem jādokumentē un jāatklāj informācija par savām ilgtspējīgajām darbībām.

ESG regulējuma atskaites punkti

KSA direktīva (korporatīvā sociālā atbildība): Šī ES direktīva pirmo reizi noteica ar finansēm nesaistītas informācijas atklāšanas sistēmu un bija ESG ziņošanas priekšvēstnesis. KSA direktīvā uzņēmumi tika aicināti brīvprātīgi ziņot par savas uzņēmējdarbības sociālajiem un vides aspektiem.

Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva (NFRD): NFRD tika izstrādāta, pamatojoties uz KSA direktīvu, un padarīja pārskatu sniegšanu obligātu lieliem uzņēmumiem. Uzņēmumiem ir jādokumentē savi vides, sociālie un pārvaldības pasākumi, lai nodrošinātu pārredzamību ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām.

Korporatīvās ilgtspējas pārskatu sniegšanas direktīva (CSRD): CSRD ir vēl vairāk pastiprinājusi NFRD prasības un tiek uzskatīta par pamatu ES ziņošanai par ESG. Uzņēmumiem ir pienākums atklāt plašāku un detalizētāku informāciju, un tiem ir jāpiemēro īpaši ziņošanas standarti.

Eiropas Zaļais darījums un tā ietekme

Ar Eiropas Zaļo darījumu ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Tas atkal ir ievērojami palielinājis prasības attiecībā uz ESG pārskatu sniegšanu. Viena no šī plāna sastāvdaļām ir Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regula (SFDR), kas uzņēmumiem uzliek par pienākumu būt pārredzamākiem attiecībā uz savām ilgtspējīgām darbībām.

Piezīme: uzņēmumi, kas neievēro šos standartus, riskē ne tikai ar juridiskām sekām, bet arī ar investoru un ieinteresēto personu uzticības zaudēšanu.

Kāpēc ESG ziņošana ir svarīga uzņēmumiem?

ESG pārskatu sniegšana daudziem uzņēmumiem vairs nav tikai "jauka lieta", bet gan stratēģiska nepieciešamība. Uzņēmumi aizvien vairāk atzīst, ka pārredzamība attiecībā uz ilgtspējības pasākumiem sniedz ne tikai priekšrocības saistībā ar atbilstību tādiem standartiem kā Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS ), bet arī daudzus biznesa ieguvumus.

Pārdomātas ESG ziņošanas priekšrocības

• Pievilcība investoriem: Investori arvien vairāk pievērš uzmanību uzņēmumiem, kas atbilst ESG kritērijiem, jo tie ilgtspējīgi pārvalda ilgtermiņa vērtības un riskus. ESG pārskatu sniegšana liecina, ka uzņēmums aktīvi risina vides, sociālo un pārvaldības aspektu problēmas.
  
  
• Uzticības veidošana ar ieinteresētajām personām: Klienti, piegādātāji un sabiedrība kopumā pieprasa lielāku atbildību attiecībā uz resursiem un sabiedrību. Pārredzams ESG ziņojums būtiski veicina uzticamību un pozitīvu uzņēmuma uztveri.
  
  
• Normatīvo prasību izpilde: ES nosaka arvien vairāk saistošus standartus un prasības, piemēram, Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības pārskatu sniegšanas direktīva (CSRD ) un Eiropas Zaļais darījums. Uzņēmumi, kas izmanto stratēģisku pieeju ESG ziņošanai, ir sagatavoti un izvairās no iespējamām sankcijām.
  
  
• Efektīvāka resursu izmantošana un riska pārvaldība: stabila ilgtspējas ziņošana ļauj sistemātiski reģistrēt datus par resursu ilgtspējīgu izmantošanu un savlaicīgi identificēt riskus. Šie dati veido pamatu, uz kura var veikt optimizāciju un ietaupījumus.
  

ESG ziņošana kā konkurences faktors

Ievērojot tādus standartus kā Eiropas Finanšu pārskatu sniegšanas konsultatīvie standarti un izmantojot visaptverošu datu analīzi no ESG ziņojumiem, uzņēmumi var iegūt konkurences priekšrocības. Uzņēmumi ne tikai atbilst prasībām, bet arī aktīvi izmanto ESG ziņojumus, lai sevi pozicionētu kā ilgtspējīgus un atbildīgus.

ESG ziņojuma prasības un sastāvdaļas

ESG ziņojuma sagatavošanai ir nepieciešama skaidra struktūra un detalizēti dati, lai izpildītu tādu noteikumu prasības kā Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD ) un Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS ). Uzņēmumiem tas nozīmē apkopot un apstrādāt plašu informācijas klāstu, kas visaptveroši aptver vides, sociālos un pārvaldības (ESG) jautājumus.

Galvenie ESG ziņojuma temati un rādītāji

ESG ziņojuma galveno saturu var iedalīt trīs galvenajās jomās:

Vides aizsardzība:

1. emisijas un CO₂ bilance.
   
2. Ūdens patēriņš un atkritumu apsaimniekošana
   
3. Energoefektivitāte un atjaunojamo energoresursu izmantošana
   
4. Videi draudzīgi produkti un pakalpojumi

Sociālās jomas:

1. Darba apstākļi un darba drošība
   
2. Vienlīdzīgas iespējas un daudzveidība
   
3. Iesaistīšanās sabiedrībā un sociālā atbildība
   
4. Cilvēktiesību ievērošana piegādes ķēdē
   

Pārvaldība (korporatīvā vadība):

1. Uzņēmuma vērtības un ētikas vadlīnijas
   
2. Korupcijas apkarošanas pasākumi
   
3. Valdes struktūra un neatkarība
   
4. Datu aizsardzība un sensitīvu datu apstrāde

ESG ziņojuma parauga struktūra vēl vairāk palielina ziņošanas efektivitāti.

Šāda struktūra palīdz pārskatāmi atspoguļot attiecīgos datus un padarīt ziņojumu skaidru un viegli saprotamu.

Padoms: Izvēloties ESG rādītājus, ir svarīgi izvēlēties uzņēmumam un tā nozarei vissvarīgākos tematus. Tas novērš pārslodzi un palīdz uzsvērt būtiskākos pasākumus.

Soļi ESG ziņošanas ieviešanai uzņēmumā

Efektīvas ESG ziņošanas ieviešana ir daudzpakāpju process, kas prasa plānošanu, skaidrus mērķus un plašu datu klāsta integrāciju. Strukturēta pieeja palīdz uzņēmumiem pārvaldīt sarežģītību un vienlaikus izpildīt normatīvo standartu, piemēram, Eiropas Ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartu (ESRS ), prasības.

Soli pa solim ESG ziņošanas ieviešanas ceļvedis

1. 
   Analīze un mērķa noteikšana Uzņēmumiem vispirms jāanalizē, kuri ESG jautājumi ir īpaši svarīgi to nozarei un ieinteresētajām personām. Pamatojoties uz šiem jautājumiem, tiek definēti mērķi, kuros jāiekļauj skaidri, izmērāmi kritēriji. piemērs: ražošanas uzņēmums varētu noteikt mērķi līdz 2025. gadam samazināt ūdens patēriņu par 15 % un palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 50 %.
   
   
2. 
   Datu vākšana un galveno rādītāju atlase Jāidentificē, jāapkopo un jāstrukturē attiecīgie dati par ESG aspektiem. Tas bieži ietver: vides datus: Enerģijas patēriņš, CO₂ emisijas, ūdens patēriņšSociālie dati: Darbinieku apmierinātība, daudzveidības statistika, drošības incidentiPārvaldības dati: Uzraudzības padomes struktūra, uzņēmuma vadlīnijas, atbilstības pasākumiPriekšlikums: Lai jēgpilni dokumentētu ilgtspējības centienus un varētu veikt salīdzinājumus vairāku gadu garumā, ir svarīgi izvēlēties piemērotus galvenos skaitļus.
   
   
3. 
   ESG ziņojuma izveide un strukturēšana Savāktie dati jāsagrupē skaidri strukturētā ziņojumā. Svarīgas sadaļas, piemēram, ESG stratēģija, dati un galvenie skaitļi, kā arī iniciatīvas mērķu sasniegšanai nodrošina loģisku struktūru.
   
   
4. 
   Pārredzama saziņa un dialogs ar ieinteresētajām personām Labi izstrādāts ESG ziņojums ir jāpaziņo gan iekšēji, gan ārēji. Dialogs ar ieinteresētajām personām ir ļoti svarīgs, lai iegūtu atgriezenisko saiti un vairotu uzticību ESG centieniem.
   
5. 
   Nepārtraukta uzraudzība un uzlabošana ESG ziņošana nav vienreizējs process; regulāra pārskatīšana un pasākumu koriģēšana nodrošina, ka uzņēmums var reaģēt uz jaunumiem un vienmēr saglabāt atbilstību.
   

Izaicinājumi un biežāk pieļautās kļūdas ESG ziņošanā

Efektīvas ESG ziņošanas ieviešana uzņēmumiem rada daudzus izaicinājumus. Viena no izplatītākajām kļūdām ir neatbilstoša ilgtspējas ziņojumu strukturēšana. Bez skaidras stratēģijas ESG ziņojumi ātri noved pie neefektīviem procesiem, kas prasa daudz laika un resursu un nesasniedz svarīgus ilgtspējības mērķus.

Vēl viena problēma ir konsekventa datu vākšana un analīze. Visaptverošai ziņošanai vides un sociālie dati ir jāsavāc no dažādām struktūrvienībām. Datu sagatavošanas nekonsekvence vai trūkstoši ESG aspekti var pasliktināt ziņojuma kvalitāti.

Būtiski ir ņemt vērā arī Finanšu pārskatu padomdevējas grupas un citu iestāžu standartus. ESG pārskatu sniegšana bieži tiek uzskatīta tikai par pienākumu, nevis par stratēģisku instrumentu, kas ilgtermiņā var stiprināt saikni ar ieinteresētajām personām.

Visbeidzot, skaidri strukturēts ziņojums, kurā ņemti vērā ieinteresēto personu jautājumi un atbildes, stiprina uzticamību. Uzņēmumi, kas mērķtiecīgi risina šos uzdevumus, rada ilgtspējīgu vērtību un vienlaikus pilda normatīvajos aktos noteiktos ilgtspējības pienākumus.

ESG ziņošanas nākotnes tendences

ESG pārskatu sniegšana dinamiski attīstās, un to arvien vairāk raksturo regulatīvās prasības un tehnoloģiju attīstība. Viena no galvenajām tendencēm ir arvien plašāka digitālo rīku un platformu izmantošana datu vākšanai un analīzei, kas palīdz uzņēmumiem efektīvāk īstenot savus ilgtspējības mērķus. Izmantojot uz datiem balstītas pieejas, ESG rādītājus var fiksēt detalizēti un reālajā laikā, kas uzlabo pārskatu kvalitāti un savlaicīgumu.

Vēl viens svarīgs aspekts ir pieaugošais pieprasījums pēc pārredzamības un obligātajiem ESG ziņojumiem. Tādi noteikumi kā Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības ziņošanas direktīva (Corporate Sustainability Reporting Directive - CSRD ) paplašina to uzņēmumu loku, uz kuriem attiecas ziņošanas prasības, un pieprasa detalizētāku informācijas atklāšanu. Īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem tiek uzlikta lielāka atbildība par to, lai sistemātiski dokumentētu savus ilgtspējības centienus.

Galvenais virzītājspēks ir arī globālā uzmanība ilgtspējīgai uzņēmējdarbības praksei. Uzņēmumi, kas izveidos ESG ziņošanu kā stratēģisku ilgtspējīgas attīstības ziņošanas sastāvdaļu, ilgtermiņā gūs labumu no lielākas pieņemšanas un pievilcības investoru un klientu vidū. Nākotnē arvien nozīmīgāka kļūs arī Finanšu pārskatu sniegšanas konsultatīvās grupas un līdzīgu struktūru loma, lai izveidotu starptautiski konsekventus standartus un nodrošinātu atbilstību.

Nobeigumā var teikt, ka ESG ziņošana tuvākajos gados arvien vairāk tiks integrēta vispārējā korporatīvajā stratēģijā. Uzņēmumi, kas savlaicīgi reaģēs uz šīm tendencēm, iegūs konkurences priekšrocības un ieņems vadošo pozīciju ilgtspējas jomā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Visbeidzot, mēs skaidrojam visbiežāk uzdotos jautājumus par ESG ziņošanu, lai lēmumu pieņēmējiem sniegtu ātru pārskatu par galvenajiem aspektiem.

Kas ir ESG ziņošana?

ESG ziņošana attiecas uz sistemātisku uzņēmuma ilgtspējības datu reģistrēšanu un publicēšanu vides, sociālo lietu un korporatīvās pārvaldības jomā. Pārskatā tiek dokumentēts, kā uzņēmums reaģē uz ilgtspējības problēmām un īsteno savus ilgtspējības mērķus.

Kas ir ESG?

ESG nozīmē " vides, sociālā un pārvaldības ". Šīs trīs jomas aptver visus galvenos aspektus, kas atbildīgam uzņēmumam būtu jāņem vērā, lai radītu ilgtspējīgu vērtību un samazinātu ilgtermiņa riskus.

Kam ir jāsagatavo ESG ziņojums?

Saskaņā ar Korporatīvās ilgtspējas pārskatu sniegšanas direktīvu (CSRD) visiem lielajiem uzņēmumiem ES ir pienākums sniegt ESG pārskatus. Pārskatu sniegšana kļūst arvien svarīgāka arī daudziem vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību ieguldītājiem un ieinteresētajām personām.

Kad ESG saistības kļūs obligātas?

Līdz ar CSRD un citām regulatīvajām prasībām ziņošanas pienākums kļūst arvien saistošāks. Tomēr laika grafiks ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma un uzņēmējdarbības jomas, jo prasības tiek ieviestas pakāpeniski un to ieviešana valstīs var atšķirties. Svarīgākie termiņi un specifiskās prasības tiks konkretizētas turpmākajos gados.