Svarīgākie fakti īsumā
Ilgtspējas ziņošana beidzot kļūst par obligātu programmu Eiropas MVU un lielajām korporācijām. Līdz ar paplašināto CSRD ziņošanas pienākumu, kas daudziem uzņēmumiem stāsies spēkā 2026. gadā, juridiskās prasības attiecībā uz pārredzamību saistībā ar ilgtspēju, vidi un sociālo atbildību ievērojami palielinās. ES tiecas sasniegt skaidru mērķi – juridiski un stratēģiski pielīdzināt finanšu un nefinanšu darbības rādītājus. Uzņēmumi, kas savlaicīgi nesagatavojas jauno datu prasību ieviešanai savās kontrolinga struktūrvienībās, riskē ne tikai ar atbilstības pārkāpumiem, bet arī ar investoru un klientu uzticības zaudēšanu.
No NFRD uz CSRD: jaunais laikmets ilgtspējas pārskatu sniegšanā
Ilgu laiku nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva (bieži dēvēta par Finanšu pārskatu sniegšanas direktīvu NFRD) nodrošināja pamatprincipu kopumu. Vācijā šī vecā KSA direktīva tika transponēta valsts tiesību aktos ar KSA-RUG (KSA direktīvas īstenošanas likums). Problēma: noteikumi ietekmēja tikai ļoti nelielu uz kapitāla tirgu orientētu lielu uzņēmumu grupu.
Līdz ar Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības ziņošanas direktīvas ieviešanu šī situācija būtiski mainās. Šī jaunā direktīva aizstāj NFRD, krasi paplašina to uzņēmumu loku, uz kuriem tā attiecas, un ievērojami pastiprina satura pārskatīšanas pienākumu.
Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības ziņošanas direktīva (CSRD) īsumā
Tiesību aktu galvenais mērķis ir efektīvi novērst “zaļās” metodes izmantošanu un nodrošināt ieinteresētajām personām standartizētus, salīdzināmus datus. Galvenā uzmanība vairs nav vērsta tikai uz vieglām deklarācijām par nodomu, bet gan uz stingriem, pārbaudāmiem KPI.
Uzņēmumiem ir detalizēti jāatklāj, kā to uzņēmējdarbības modeļi ietekmē vidi un, gluži pretēji, kādus finanšu riskus klimata pārmaiņas rada to uzņēmējdarbības modelim (dubultās būtiskuma princips). Līdz ar to kontrole kļūst par uzņēmumu vadības centru, jo nefinanšu dati tagad ir jāreģistrē un ārēji jārevidē ar tādu pašu stingrību kā tradicionālie gada finanšu pārskati.
Pašreizējās norises: “Apturēt pulksteni” un omnibus iniciatīva
Briseles normatīvā vide ir ļoti dinamiska. Lai ekonomiski grūtajos laikos nepārslogotu ekonomiku, Eiropas politiķi nesen ir veikuši dažus pielāgojumus.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir tā sauktais “Stop the Clock” lēmums. Ar to dažu nozaru standartu (kas faktiski bija plānoti agrāk) publicēšana tiek atlikta par diviem gadiem līdz 2026. gada vidum. Vienlaikus ar Omnibus direktīvu ir paredzēts par aptuveni 25 % racionalizēt vispārējos ziņošanas pienākumus ES līmenī, lai izvairītos no nevajadzīgas birokrātijas un dublēšanās.
Taču jāuzmanās: neraugoties uz šo selektīvo atvieglojumu, ko nodrošina “Stop the Clock” vai visaptverošā iniciatīva, CSRD ziņošanas pienākumu stingrais pamats paliek neskarts. Uzņēmumiem būtu steidzami jāizmanto laika rezerve, lai jau tagad izveidotu iekšējās sistēmas datu vākšanai.
CSRD darbības joma: kam ir jāsniedz ziņojums 2026. gadā?
ES pakāpeniski paplašina CSRD darbības jomu, lai dotu uzņēmumiem laiku, kas nepieciešams pielāgošanai. Kam tieši un kad ir jāziņo, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma un orientācijas uz kapitāla tirgu. Kontrolei tas nozīmē, ka savlaicīga sava statusa kategorizēšana ir absolūti nepieciešama.
Robežvērtības: lielie uzņēmumi un saistību paplašināšana (2. kārta)
Ja tā sauktajā 1. posmā (par 2024. finanšu gadu, 2025. gada ziņojumi) sākotnēji ziņojumi bija jāsniedz tikai tām grupām, uz kurām jau attiecās vecā NFRD, tad 2. posmā plašākai tirgus daļai tagad ir reāls ieguvums.
Sākot ar 2025. finanšu gadu – ziņojumi tiks publicēti 2026. gadā – piemērošanas jomā nonāks vēl desmitiem tūkstošu lielu uzņēmumu visā Eiropā. Uzņēmums tiek uzskatīts par lielu, ja tas divos secīgos pārskata sniegšanas datumos pārsniedz vismaz divas no šādām trim robežvērtībām:
- vairāk nekā 250 darbinieku
- vairāk nekā 50 miljonu eiro neto apgrozījums (nesen ES Komisija to palielināja inflācijas dēļ).
- vairāk nekā 25 miljoni eiro kopējos aktīvos
Netiešā ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piegādes ķēdē
Pat ja mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) bieži vien pirmajā brīdī nav tieši juridiski spiesti, tie ļoti jūt direktīvas paplašināšanas ietekmi. Iemesls tam ir tā sauktais “trickle-down effect” piegādes ķēdē.
Lielās korporācijas no saviem piegādātājiem pieprasa detalizētus datus par 3. tvēruma emisijām un ESG rādītājiem, lai varētu sagatavot savus ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar likumu. Tas nozīmē, ka MVU faktiski ir netieši spiesti sniegt šo informāciju. Uz kapitāla tirgu orientētiem MVU tiešais, juridiskais ziņošanas pienākums stāsies spēkā vēlākais 3. kārtā.
| Umsetzungsstufe | Geschäftsjahr (Bericht im Folgejahr) | Betroffene Unternehmensgruppe | Relevante Schwellenwerte / Kriterien |
|---|---|---|---|
| Welle 1 | 2024 (Bericht 2025) | Bereits NFRD-pflichtige Unternehmen | Kapitalmarktorientiert, > 500 Mitarbeiter |
| Welle 2 | 2025 (Bericht 2026) | Alle anderen großen Unternehmen | > 250 Mitarbeiter, > 50 Mio. € Nettoumsatz, > 25 Mio. € Bilanzsumme (2 von 3) |
| Welle 3 | 2026 (Bericht 2027) | Kapitalmarktorientierte KMU | Börsennotiert (mit Opt-out-Möglichkeit bis 2028) |
ESRS un ESG: prasības ziņojumu saturam
Ar vienkāršu nodoma deklarāciju vairs nepietiek, lai sniegtu salīdzināmus ilgtspējības ziņojumus visā Eiropā. Līdz ar Eiropas Komisijas jaunajām prasībām tagad pastāv stingrs, saistošs noteikumu kopums, kas veido standartizētu pamatu visiem attiecīgajiem uzņēmumiem.
Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS) kā jauns pamats
Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS) ir jauno ziņošanas prasību centrālais elements. Šie standarti, kurus lielā mērā izstrādāja EFRAG (Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa) un publicēja Oficiālajā Vēstnesī, tagad ir juridiski saistoši.
Turpmāk ietekmētajiem uzņēmumiem būs jāatklāj detalizēta informācija par vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) aspektiem. Tomēr, lai nepārslogotu ekonomiku, ES ir iestrādājusi pragmatiskas rezerves: Tā sauktā “Stop the Clock” direktīva atliek stingru nozaru standartu ieviešanu līdz 2026. gadam. Līdztekus administratīvajiem atvieglojumiem, ko nodrošina visaptverošā iniciatīva, tas dod uzņēmumiem vērtīgu laiku, lai organizēti izveidotu savas iekšējās datu struktūras.
CSRD īstenošana kontrollingā: prakse un sinerģija
Praksē CSRD ieviešana vairs nav tikai PR jautājums, bet gan stratēģisks uzdevums visai uzņēmuma vadībai. Tam ir nepieciešama pilnīga vadības un kontrolinga iesaiste, lai efektīvi apvienotu nepieciešamos datu virzienus starp departamentiem.
Datu vākšana: saikne starp CSRD, ES taksonomiju un LkSG
Efektīvu ziņošanu var panākt tikai tad, ja gudri sasaista spēkā esošos noteikumus. No vienas puses, ir jāizveido tieša saikne ar ES taksonomiju, kas izmērāmā veidā nosaka, kuras saimnieciskās darbības tiek uzskatītas par ilgtspējīgām no vides viedokļa.
No otras puses, pastāv milzīga sinerģija ar Likumu par piegādes ķēdes uzticamības pārbaudi (LkSG): ja cilvēktiesību uzticamības pārbaudes pienākumi piegādes ķēdē tik un tā tiek pārbaudīti un dokumentēti, šos datu punktus var viegli pārnest uz CSRD ziņojumu. Tas ļauj izvairīties no darba dublēšanas.
Īstenošanas palīglīdzekļi efektīvai ziņošanai
Spiediens rīkoties pieaug arī no ārpuses: ilgtspējīga finansējuma ietvaros bankas, investori un apdrošināšanas sabiedrības aizvien biežāk pieprasa uzticamus ESG datus aizdevumu izsniegšanai un politikas izdošanai. Pašreizējie pētījumi liecina, ka joprojām ir lielas datu nepilnības, jo īpaši MVU sektorā. Lai novērstu šos trūkumus, uzņēmumiem būtu jāizmanto EFRAG oficiālie ieviešanas palīglīdzekļi un profesionāli kontrolinga programmatūras risinājumi, kas jau agrīnā posmā automatizēti un auditējamā veidā sagatavo ESG datus.
Steuerungs-KPIs für das ESG-Reporting
Anteil der vom ESRS geforderten Datenpunkte, die bereits automatisiert erfasst werden.
Prozentualer Anteil von Umsatz, CapEx und OpEx, die als ökologisch nachhaltig gelten.
Absolut gemessene Emissionen mit Fokus auf die vor- und nachgelagerte Lieferkette.
Indexwert zur Bewertung von Risiken bezüglich Menschenrechtsverletzungen in der Lieferkette.
Risku un ieinteresēto personu gaidu ievērošana
Vadība nedrīkst pārprast jauno ziņošanas pienākumu ieviešanu kā vienkāršu atbilstības nodrošināšanu. Tā drīzāk ir saistīta ar to, lai padarītu izmērāmus uzņēmējdarbības pamatriski un stratēģiski pārvaldītu ārējo ieinteresēto personu radīto milzīgo spiediena pieaugumu.
Ilgtspējīgs finansējums un investoru loma
Kapitāla nodrošinātāji, lielākie klienti un biznesa partneri – uzņēmuma galvenās ieinteresētās puses – arvien vairāk pieprasa pārredzamus un uzticamus ESG datus. Iemesls tam ir acīmredzams: bankām un investoriem ir jāpadara savi portfeļi “zaļāki” kā daļa no ES ilgtspējīgas finansēšanas stratēģijas.
MVU tas nozīmē, ka aizdevumi un procentu likmes aizvien vairāk ir saistītas ar to ilgtspējības rādītājiem. Tie, kas sniedz nepilnīgus pārskatus vai kuriem ir vāji KPI, riskē ne tikai ar lielākām finansējuma izmaksām, bet arī ar izslēgšanu no svarīgām piegādes ķēdēm un publiskajiem konkursiem. Tādējādi pārejošie un fiziskie klimata riski tiešā veidā izpaužas kā nopietni, finansiāli uzņēmējdarbības riski.
Vadības atbildība un pienākumi
Ar CSRD ilgtspējas pārskatu sniegšana tiek pacelta uz tādu pašu juridisko līmeni kā tradicionālie finanšu pārskati. Vienlaikus ar to ievērojami palielinās izpilddirektoru, valžu un uzraudzības padomju atbildība.
Eiropas direktīvas prasības dalībvalstīm ir jātransponē savos tiesību aktos. Šo piemērojamo tiesību aktu pārkāpums – vai tas būtu “zaļās skalošanas”, nepilnīgu datu vai novēlotas iesniegšanas gadījums – vairs nav nenozīmīgs pārkāpums. C līmeņa vadītājiem draud bargi sodi un nopietnos gadījumos pat personiskā atbildība. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk, ka turpmāk pārskatiem būs jāiziet stingra ārēja revīzija (apliecinājums), ko veic revidenti.
Sind Sie bereit für 2026?Machen Sie Ihr ESG-Reporting revisionssicher. Erfahren Sie, wie wir Ihr Controlling bei der Automatisierung der Datenerfassung und der nahtlosen Umsetzung der CSRD-Vorgaben unterstützen.
Jetzt ESG-Beratung anfragenBiežāk uzdotie jautājumi
Ko tieši ietver jaunās ilgtspējas pārskatu sniegšanas prasības?
Tās ir daudz plašākas par brīvprātīgu nodomu deklarāciju. Uzņēmumiem, uz kuriem tas attiecas, ir jāizmanto izmērāmi dati, lai parādītu, kā to rīcība ietekmē vidi un sabiedrību un, gluži pretēji, kādus finansiālus riskus klimata pārmaiņas rada to uzņēmējdarbības modelim.
Vai atsevišķās nozarēs ir izņēmumi?
Vispārējie pārskatu sniegšanas standarti attiecas uz visiem obligātajiem uzņēmumiem. Tomēr sākotnējais ES priekšlikums nekavējoties paralēli ieviest padziļinātas nozaru prasības tika atlikts. Tādējādi uzņēmumiem tiek dots vairāk laika datu struktūru izveidei.
Kāda nozīme ir sociālajiem aspektiem ziņošanā?
Uzņēmumiem ir pārredzami jādokumentē, kā tie veicina taisnīgus darba apstākļus un nodrošina cilvēktiesību ievērošanu visā vērtību ķēdē. Reģistrācijas procesus var lieliski apvienot ar pienākumiem, kas izriet no Likuma par piegādes ķēdes uzticamības pārbaudi (LkSG).
Vai politiķi piedāvā atvieglojumus arī MVU?
Jā. Lai samazinātu birokrātisko slogu un izvairītos no pārmērīga regulējuma, ES ir ieviesusi mērķtiecīgus vienkāršojumus. Ar tādām iniciatīvām kā “Omnibus I” pakete ir paredzēts racionalizēt dublējošos ziņošanas pienākumus un samazināt administratīvo slogu kontroles jomā.
