Svarīgākie fakti īsumā

Likviditātes risks raksturo draudus, ka uzņēmums vai kredītiestāde nespēs izpildīt savas maksājumu saistības laikā vai tikai ar zaudējumiem.
Tas rodas, ja ienākošie un izejošie maksājumi nesakrīt laika vai apjoma ziņā – piemēram, tirgus traucējumu, negaidītu naudas aizplūžu vai nepareizas likviditātes plānošanas dēļ.
Tāpēc efektīva likviditātes riska pārvaldība kalpo tam, lai nodrošinātu, ka vienmēr ir pieejams pietiekams naudas daudzums, kas garantē finanšu stabilitāti.
Precīza likviditātes pārvaldība, novērtēšana un uzraudzība ir būtiska uzņēmumiem, īpaši svārstīgu tirgu un stingru regulatīvo prasību laikā.

Kas ir likviditātes risks?

Likviditātes risks raksturo risku, ka uzņēmums nespēs laikus izpildīt savas maksājumu saistības vai spēs to izdarīt tikai ar finansiāliem zaudējumiem.
Tas rodas, ja uzņēmuma ienākošie un izejošie maksājumi nav sinhronizēti laika vai apjoma ziņā, piemēram, ja nenokārtotie debitoru parādi tiek saņemti pārāk vēlu vai īstermiņa saistības nevar segt.

Praksē tas nozīmē, ka pat ekonomiski stabili uzņēmumi var nonākt nopietnās grūtībās, ja likviditātes plānošana ir nepilnīga vai neparedzēti notikumi samazina pieejamos līdzekļus.
Šāda nelīdzsvarotība ātri noved pie sastrēgumiem, augstākām finansēšanas izmaksām vai, galējos gadījumos, maksātnespējas.

Likviditātes riska nozīme pēdējos gados ir būtiski pieaugusi – ne tikai bankās, bet arī uzņēmumu kontrollingā un finanšu vadībā.
Sistemātiska likviditātes riska pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu stabilitāti un spēju rīkoties, īpaši tirgus svārstību, piegādes ķēdes problēmu un augošu procentu likmju apstākļos.

Galvenie likviditātes risku cēloņi

Likviditātes risks nerodas nejauši – tas ir bilances strukturālās nelīdzsvarotības, nepareizas plānošanas vai neparedzētu tirgus pārmaiņu rezultāts.
Lai jau agrīnā posmā izvairītos no likviditātes sastrēgumiem, ir būtiski zināt galvenos cēloņus un ietekmējošos faktorus.

1. strukturāli cēloņi bilancē

Viens no izplatītākajiem likviditātes riska cēloņiem ir termiņa transformācija, t. i., laika starpība starp maksājumu saistību termiņu saistību pusē un līdzekļu pieejamību aktīvu pusē.

Ja ilgtermiņa aktīvi (piemēram, iekārtas vai nekustamais īpašums) tiek finansēti ar īstermiņa saistībām, rodas risks: maksājumi jāveic, pirms kapitāls atkal ir pieejams.
Tas rada nelīdzsvarotību starp kapitāla saistību periodiem un refinansēšanas prasībām.

2. operatīvie cēloņi ikdienas darbībā

Likviditātes riskus var izraisīt arī operacionāli faktori.
Tie ir, piemēram.

• nepietiekama likviditātes plānošana vai novecojušas prognozes,
• Naudas plūsmu un maksājumu termiņu nepareizi aprēķini,
• Aizkavēti noguldījumi vai pēkšņi izņemumi,
• neparedzēts izmaksu pieaugums vai cenu izmaiņas,
• Aizdevumu saistības, kas tiek izmantotas bez līdzekļu nodrošinājuma.

Īpaši bīstamas ir situācijas, kurās mijiedarbojas vairāki faktori, piemēram, krīzes laikā, kad vienlaikus netiek veikti maksājumi un tiek pastiprināti refinansēšanas nosacījumi.

3. ārējā ietekme un tirgus riski

Likviditātes riski bieži rodas tirgus vides izmaiņu dēļ, piemēram, šādu iemeslu dēļ:

• Procentu likmes izmaiņas, kas sadārdzina refinansēšanu,
• tirgus traucējumi vai svarīgu finansējuma avotu zaudēšana,
• uzticības zudums finanšu sektoram (piemēram, finanšu krīzes laikā),
• vai stingrākas likviditātes prasības saistībā ar jauniem normatīvajiem regulējumiem.

Šādi ārējie satricinājumi īstermiņā var radīt spiedienu pat labi organizētiem uzņēmumiem, jo īpaši, ja trūkst likviditātes rezervju vai nav pietiekami ņemti vērā riska pārvaldības scenāriji.

4. likviditātes riska pārvaldības integrācijas trūkums

Vēl viena problēma ir tā, ka likviditātes riska pārvaldība bieži vien nav sistemātiski iestrādāta vispārējā risku pārvaldībā.
. Ja šī saikne nav izveidota, likviditāte bieži tiek aplūkota izolēti – tā vietā, lai to uzskatītu par neatņemamu uzņēmuma stratēģijas un finanšu stabilitātes sastāvdaļu.

Tikai nepārtrauktas uzraudzības, scenāriju analīzes un skaidri definētu procesu kombinācija nodrošina nepieciešamo drošību, lai atpazītu riskus un saglabātu spēju rīkoties.

Likviditātes risku veidi – pārskats

Likviditātes risks nav viendabīga parādība, bet ietver vairākus riska veidus, kas būtiski atšķiras gan pēc ietekmes, gan cēloņa.
Attiecībā uz strukturētu likviditātes riska pārvaldību ir būtiski nošķirt šos riska veidus, lai izstrādātu mērķtiecīgus pretpasākumus un nodrošinātu finanšu stabilitāti.

Būtībā ir trīs galvenie riska veidi:
maksātnespējas risks, refinansēšanas risks un tirgus likviditātes risks.

Pārskats: Likviditātes risku veidi

Šie trīs veidi bieži mijiedarbojas:
Likviditātes trūkums (maksātnespējas risks) var izraisīt refinansēšanas problēmas,
savukārt tirgus traucējumi apgrūtina aktīvu novērtēšanu un tādējādi vēl vairāk samazina likviditātes rezervi.

Tāpēc katram uzņēmumam regulāri jāuzrauga savi likviditātes parametri, piemēram, izmantojot likviditātes rādītājus, naudas plūsmas analīzi un naudas plūsmas attīstības pārskatus.
Tikai tā var laikus konstatēt novirzes un uzsākt nepieciešamos pretpasākumus.

Likviditātes pārvaldība un uzraudzība

Efektīvai likviditātes pārvaldībai ir viens galvenais mērķis – nodrošināt, lai uzņēmums vienmēr varētu izpildīt savas maksājumu saistības neatkarīgi no tirgus situācijas vai kapitāla pieejamības.
Tas prasa ne tikai precīzu plānošanu, bet galvenokārt pastāvīgu maksājumu plūsmu un refinansēšanas nosacījumu uzraudzību.

1. pamats: strukturēta likviditātes plānošana

Viss sākas ar sistemātisku ienākošo un izejošo maksājumu reģistrēšanu.
Tas ir pamats, lai noteiktu likviditātes prasības un izlemtu, kad un kādā apjomā līdzekļi ir jānodrošina.
Ideālā gadījumā šī plānošana tiek īstenota kā mainīgs process – citiem vārdiem sakot, tā tiek nepārtraukti koriģēta, lai nekavējoties ņemtu vērā izmaiņas pasūtījumos, piegādātāju nosacījumos vai refinansēšanas riskos.

Uzņēmumi, kas regulāri novērtē savu likviditātes stāvokli šādā veidā, var elastīgi reaģēt, ja mainās vispārējie apstākļi vai kapitāla saistības.

2. galvenie rādītāji un agrīnās brīdināšanas sistēmas

Pastāvīgai likviditātes uzraudzībai izmanto dažādus likviditātes rādītājus.
Tie ļauj ātri novērtēt finanšu stabilitāti:

• Likviditātes koeficients I (naudas likviditāte): Naudas un naudas ekvivalentu attiecība pret īstermiņa saistībām
• II likviditātes pakāpe (ar līdzekļu iekasēšanu saistītā likviditāte): Īstermiņa debitoru parādu iekļaušana
• Likviditātes koeficients III (ar pārdošanu saistītā likviditāte): Apgrozāmo aktīvu kopsummas attiecība pret īstermiņa saistībām

Šie galvenie rādītāji sniedz agrīnus brīdinājuma signālus, ja maksātspēja pasliktinās, piemēram, pagarinātu maksājumu termiņu, maksājumu kavējumu vai negaidītu kapitāla aizplūžu dēļ.

Tiek izmantota arī scenāriju analīze: tā simulē dažādas tirgus vai krīzes situācijas un parāda, kā tādi parametri kā procentu likmes, izmaksas vai noguldījumi ietekmētu likviditāti.

3. integrācija likviditātes riska pārvaldībā

Efektīva likviditātes pārvaldība nozīmē ne tikai kontroli, bet arī preventīvu pārvaldību.
Tas nozīmē, ka likviditātes riski ir iestrādāti uzņēmuma vispārējā riska stratēģijā – ciešā saistībā ar finanšu plānošanu, kasi un kontroli.

Ir definēta labi pārdomāta sistēma (politika):

• Atbildības (piemēram, starp kasi, kontroli, vadību),
• Ziņošanas kanāli un eskalācijas procesi,
• Vērtēšanas kritēriji un lēmumu pieņemšanas ierobežojumi.

Tādējādi tiek izveidota slēgta sistēma, kas sedz gan īstermiņa sastrēgumus, gan ilgtermiņa refinansēšanas riskus un nodrošina uzņēmuma finansiālo stabilitāti un pašu kapitāla bāzi ilgtermiņā.

Riska samazināšanas pasākumi

Efektīva likviditātes riska pārvaldība nebeidzas ar analīzi, bet sākas ar tās īstenošanu.
Mērķis ir nodrošināt likviditātes prasības visos scenārijos – nesaistot pārmērīgu kapitālu un pietiekami elastīgi, lai varētu reaģēt uz tirgus izmaiņām.
Uzņēmumu rīcībā ir dažādas sviras, kas sevi ir pierādījušas praksē.

1. stratēģiskās likviditātes rezerves izveide

Svarīgākais aizsargmehānisms ir stabila likviditātes rezerve.
Tā kalpo kā buferis neparedzētiem gadījumiem – piemēram, ienākošo maksājumu kavējumiem vai īstermiņa refinansēšanas sastrēgumiem.
Rezerves apmēru parasti nosaka, pamatojoties uz scenāriju analīzi, lai nodrošinātu, ka pietiekams līdzekļu apjoms ir pieejams arī tirgus svārstību gadījumā.

2. finansējuma avotu dažādošana

Plaša finansējuma bāze samazina atkarību no atsevišķām kredītiestādēm vai kapitāla tirgiem.
Uzņēmumiem būtu jāapvieno dažādi avoti – piemēram, overdrafta iespējas, aizdevumi ar vekseļiem, obligācijas vai alternatīvi finansēšanas instrumenti -, lai nodrošinātu stabilu likviditātes struktūru.

3. kapitāla saistību optimizācija

Galvenais likviditātes riska samazināšanas faktors ir apgrozāmā kapitāla pārvaldība.
Mērķtiecīga debitoru parādu, saistību un krājumu pārvaldība var atbrīvot likviditāti,
neierobežojot darbības rezultātus.

4. digitālo rīku un agrīnās brīdināšanas sistēmu izmantošana.

Mūsdienīga likviditātes pārvaldības programmatūra ļauj uzraudzīt ienākošos un izejošos maksājumus reāllaikā un savlaicīgi atpazīt novirzes.
Digitāls risinājums ir būtisks uzņēmumiem ar vairākām uzņēmējdarbības struktūrvienībām vai starptautiskām maksājumu plūsmām, lai saglabātu pārskatu.

5. uz scenārijiem balstīta plānošana un regulāras pārbaudes

Profesionālas pārvaldības galvenā sastāvdaļa ir alternatīvu scenāriju simulācija.
Regulāri stresa testi, piemēram, procentu likmju izmaiņu, pārdošanas apjoma samazināšanās vai piegādes ķēdes traucējumu gadījumā,
atklāj, cik stabila patiesībā ir pašreizējā likviditātes situācija.

Biežāk uzdotie jautājumi:

1 Ko nozīmē likviditātes risks?

Likviditātes risks ir risks, ka uzņēmums nespēs laikus izpildīt savas maksājumu saistības.
To parasti izraisa ienākošo un izejošo maksājumu laika atšķirības, neparedzēta kapitāla aizplūšana vai nepareizi plānošanas pieņēmumi.
Šis risks var rasties pat ekonomiski stabilos uzņēmumos, un ārkārtējos gadījumos tas apdraud to pastāvēšanu un kredītspēju.

2. Kādi galvenie rādītāji palīdz pārvaldīt likviditātes risku?

Likviditātes rādītāji I-III, naudas plūsmas analīze un likviditātes attīstības pārskati galvenokārt tiek izmantoti, lai uzraudzītu likviditātes un refinansēšanas riskus.
Šie rādītāji parāda, cik lielā mērā tiek segtas īstermiņa saistības un cik efektīvi tiek pārvaldītas naudas plūsmas.
Kopā ar scenāriju analīzi tie sniedz reālu priekšstatu par pašreizējo un nākotnes finanšu stāvokli.

3. Kā samazināt likviditātes risku uzņēmumā?

Galvenie pasākumi ietver likviditātes rezerves veidošanu, finansējuma avotu dažādošanu un nepārtrauktu likviditātes plānošanu.
Mūsdienu uzņēmumi izmanto arī digitālās likviditātes pārvaldības sistēmas, kas reāllaikā uzrauga naudas plūsmas un sniedz brīdinājuma signālus noviržu gadījumā.
Tas ļauj tiem savlaicīgi reaģēt un saglabāt spēju rīkoties.

4. Kāda nozīme likviditātes riska pārvaldībai ir uzņēmuma stabilitātei?

Profesionāla likviditātes riska pārvaldība ne tikai pasargā no sastrēgumiem, bet arī ilgtermiņā stiprina pašu kapitāla bāzi un investoru, banku un darījumu partneru uzticību.
Tas ļauj uzņēmumam darboties stabili pat svārstīgos tirgus posmos, samazināt finansēšanas izmaksas un pieņemt stratēģiskus lēmumus uz uzticama pamata.