Jauns izaicinājums
Līdz šim vadības līmeņi bija pieraduši vadīt, virzīt un kontrolēt savas komandas, izmantojot iepriekš skaidri noteiktus scenārijus un iepriekš izstrādātus projektu plānus.
Līdz ar arvien elastīgāku darba veidu, kā arī pieaugošo nepieciešamību digitalizēt vadības procesus, mainās vadības modeļi un lēmumu pieņemšanas procesi.
Veiklība kā risks?
Termins "Agile" (veikls) ir dzirdēts no visiem, ne tikai kopš SCRUM metodes parādīšanās programmatūras izstrādē. Aizvien straujāk mainīgā un mainīgā pasaule prasa ātrākas un elastīgākas pārvaldības metodes. Viena no neizbēgamām sekām ir lēmumu pieņemšanas kompetences nodošana zemāka līmeņa vadītājiem un speciālistiem. Tā vietā, lai dalītu darbu, uzmanība tiek pievērsta neatkarīgai rīcībai, lai sasniegtu kopīgu redzējumu.
Vai tas tagad nozīmē, ka augstākstāvošā līmeņa vadītājs var vienkārši cerēt, ka darbinieki strādā pareizajā virzienā?
Nē! Tikai stabiliem lēmumu pieņemšanas, prioritāšu noteikšanas un saistību uzņemšanās procesiem ir aizvien lielāka nozīme kā "pretstatam" elastīgām darba metodēm.
Lēmumu pieņemšanas procesi - kas ir svarīgi?
- Kvalitātes procesa piespiešana apmainīties ar pareizo definīciju un izpratni par uzņēmējdarbības prasību starp sūtītāju un saņēmēju vai starp klientu un piegādātāju.
- Objektīvi vērtēšanas kritēriji un skalas, lai vērtēšanu varētu veikt "intuitīvi" pareizi.
- Vienota un pietiekami precīza izpratne par uzdevumu un pašreizējo stāvokli, kā arī mērķi. Ar šo izpratni vien pietiek, lai uzņemtos saistības.
- "Intuitīvam" situācijas novērtējumam un nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem jābūt nosauktiem un pieejamiem pārējiem komandas locekļiem. Intuitīvo spriedumu ignorēšana noved pie "baltajiem plankumiem" diskusijā, t.i., pie kaut kā, par ko netiek runāts, bet kas kļūst arvien aktuālāks, jo ilgāk tas tiek ignorēts.
- Uzdevumu prioritāšu noteikšanai arī jābūt skaidri noteiktai. Vadītājam tas vienmēr ir jānodrošina.
- Lai izvairītos no turpmākiem strīdiem, akliem rezultātiem un negatīva noskaņojuma, lēmumiem elastīgā vidē ir jābūt atpazīstami pieņemtiem. Saistības ir jāpilda objektīvi. Iebildumi jārisina, orientējoties uz resursiem.
- Turpmākā atgriezeniskā saite un "manevru kritika" jāveic tālredzīgā procesā. "Kā mēs nākotnē varam rīkoties vēl labāk?" nomaina jautājumu "Kāpēc tas notika?".
Tāpat ir nepieciešams attīstīt noteiktas prasmes kā komandai.
- Cilvēku emocionālo un kognitīvo sistēmu lēmumu pieņemšanas mehānismu pārzināšana ir priekšnoteikums, lai spētu pieņemt sadalītus, neatkarīgus lēmumus.
- Ir aktīvi jāveicina un jāpieprasa uzticēšanās un beznosacījumu atzinība starp komandas locekļiem.
